1202.–1828. g. – Bīskapa sēta (bīskapa Alberta kūrijas apzīmējums).
1207. g. – rakstos pirmoreiz minēta bīskapa Alberta pirmā Rīgas mūra pils.
1209. g. – pirmoreiz minēta bīskapa Alberta pils kapela.
1216.–1234. g. – pēc bīskapa Alberta pārcelšanās uz Bīskapa kalnu pirmo Rīgas pili izmanto Zobenbrāļu ordenis.
1234. g. 8. septembris – bīskaps Nikolajs dominikāņu mūku ordenim dāvina bīskapa Alberta pirmo pili un dažus gruntsgabalus klostera dibināšanai.
1244. g. – Rīgas dominikāņu klosteris pieņemts ģenerālkapitulā Romā, t.i., ņemts uzskaitē, oficiāli piešķirot klostera statusu.
1297. g. – sakarā ar konfliktu starp Rīgas pilsētu un Zobenbrāļu ordeni Albrehta Bardevika Lībekas hronikā pirmoreiz minēta jau uzceltā Sv. Jāņa baznīca.
1324. g. 17. februāris – pirmoreiz Sv. Jāņa baznīca minēta oficiālā dokumentā – atraitnes Mehtildes Rapasulveras testamentā.
1330. g. 3. augusts – Rīgas pilsēta pārdod dominikāņu mūkiem gruntsgabalu līdz Jura sētai, pabeidzot klostera teritorijas izveidošanu.
1330. g. – pirmoreiz minēta dominikāņu kapsēta klostera teritorijā.
1338. g. 22. aprīlis – pirmoreiz minēta dominikāņu klostera bibliotēka.
XIV gs., sākot no 30. gadiem – dominikāņi paplašina Sv. Jāņa baznīcu, ZR sienu atvirzot līdz tās pašreizējai līnijai.
1405. g. – minēts Sv. Jāņa klostera dārzs.
1414. g. – minēts mūku nams aiz Sv. Jāņa baznīcas – svarīga klostera sastāvdaļa, kura pamatā ir bīskapa Alberta pils.
1415. g. – nosaukumu iegūst Jāņa iela.
1456.–1459. g. – Lībekas kokgriezēji izgatavo solus un dokas Sv. Jāņa baznīcai.
1457. g. – ugunsgrēks pie Sv. Jāņa baznīcas.
1480. g. – dominikāņu klostera kalpitulzāle minēta kā dokumentu izdošanas vieta.
1491. g. 30. marts – Rīgas rātes rīkojums par nopostītās Sv. Jāņa baznīcas atjaunošanu.
XV gs. beigas – XVI gs. sākums – dominikāņi ar Rīgas pilsētas atbalstu atjauno un daļēji uzceļ no jauna Sv. Jāņa baznīcas draudzes telpu.
1522. g. 23. oktobris – reformācijas oficiālais sākums Livonijā.
1523. g. – Sv. Jēkaba baznīcā izveidojas pirmā latviešu ev.-lut. draudze Rīgā, kas uzskatāma par Rīgas Sv. Jāņa draudzes priekšteci.
1523. g. 2. aprīlis – Lielajā Piektdienā mūki savācas vienkopus un atstāj klosteri.
1523.–1582. g. – Rīgas rāte likvidē dominikāņu mūku klosteri, pārņem to savā īpašumā un izmanto profāniem mērķiem (noliktava, lopu kūts, arsenāls).
1555. g. oktobris – uzsāk baznīcas torņa un jumta atjaunošanu, iztīra baznīcu un ierīko tur pilsētas arsenālu.
1561. g. 28. novembris – ordeņa pēdējais mestrs G. Ketlers Viļņā paraksta padošanās aktu, ar kuru tiek likvidēta Livonijas konfederācija (Rīgā ratificē 1562. g. 5. martā).
1582. g. marts – ar Polijas karaļa S. Batorija pavēli Sv. Jēkaba baznīcu atdod katoļiem, bet latviešu ev.–lut. draudzei ierāda Sv. Jāņa baznīcu.
1582. g. 14. aprīlis – Rīgas birģermeistara pavēle par Sv. Jāņa baznīcas iztīrīšanu un sakārtošanu. Būvmeistars I. Frēze uzstāda divus zvanus un pirmo kroņlukturi.
1582. g. 29. septembris – pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā apvienotajai Doma un Jēkaba latviešu ev.-lut. draudzei.
1584.–1589. g. – Kalendāra nemieri Rīgā, kuros aktīvi piedalās arī Jāņa draudze.
1587. g. 8. jūlijs – 1589. g. 11. septembris – jaunas, plašākas altārtelpas celtniecība rātskungu L. Hollera un D. fon Esena vadībā.
1589. g. 24. decembris – pirmais dievkalpojums paplašinātajā dievnamā.[pagebreak]1609. g. – K. Hermesa mantinieki baznīcai dāvina kroņlukturi (otrais no ieejas).
1621. g. 16. septembris – Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs savu pulku priekšgalā svinīgi iejāj Rīgā. Sākas zviedru laiki Vidzemē.
1625. g. – latviešu skaitam Rīgā pieaugot, no Jāņa draudzes atdalās un izveidojas Sv. Ģertrūdes draudze, vēlāk šis process turpinās.
1630.–1633. g. – ērģeļbūvētājs Johanness Pauluss (Pauls) uzbūvē pirmās ērģeles Sv. Jāņa baznīcā.
1638. g. – no Jāņa draudzes atdalās Jēzus draudze.
1640.–1689. g. – Hanss Letmads –Jāņa baznīcas priekšdziedātājs.
1643.–1710. g. – pirmie zināmie Jāņa skolas skolotāji ir Jāņa draudzes ķesteri: Jānis Viktors (miris 1643. g.), Jānis Cīgners (1644–1656), Goris Blūms (1656–1657), Miķelis Gertsons
(1657–1697) un Jānis Bāde (1697–1710).
1653.–1665. g. – Dāvids Tims – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1657.–1666. g. – Frīdrihs Frīze (Friese) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1657.–1661. g. – mēra epidēmija Rīgā un Vidzemē.
1661. g. – piemiņas plāksne triumfa arkas sienā baznīckungam L. von Dammem, kurš nopircis sev kapa vietu Sv. Jāņa baznīcā.
1661.–1666. g. – Johanness Rotfelds (Johannes Rotfeldt) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1662.–1665. g. – ērģeļbūvētājs Hennigs Hake (Hack, Hacken) kopā ar galdnieku Matīsu Brīstu (Mathias Briest) par 500 valstsdālderiem būvē vidēja lieluma ērģeles. 1664. g. 17. maijā tās vēl nav nokrāsotas, bet jau tik tālu uzbūvētas, ka ērģelnieks F. Frīze var sākt iespēlēšanu. Nākošajā dienā H. Hake par papildinājumiem pieprasa samaksāt 600 valstsdālderu. Seko tiesas darbi, un 1664. g. 26. novembrī viņam piemaksā 150 dālderus, lietu izbeidzot.
1664. g. maijs – vecās ērģeles par 70 valstsdālderiem pārdod Sv. Jura hospitālim.
1665.–1706. g. – Johans Gotlībs (Gotlobs) Grīnerts – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1666. g. 9. augusts – baznīcas tiesa atļauj Hansim Brinkam (Brinck) uz sava rēķina uzstādīt baznīcā kroņlukturi (pirmais no ieejas).
1670. g. 7. oktobris – Niklass Veijers (Weyer) apstiprināts par baznīcas ērģelnieku un sūdzas, ka ērģeles vairs labi nedarbojas. Ērģeļbūvētājs H. Hake par labošanu prasa 40 valstsdālderu, bet baznīcas tiesa piedāvā tikai sešus.
1677. g. 21. maijs – ugunsgrēks pie Jāņa sētas vārtiem pilnīgi izposta Jāņa un Pētera baznīcas, aptverot arī plašu pilsētas teritoriju.
1677.–1683. g. – Sv. Jāņa baznīcas atjaunošanas darbi Strasburgas būvmeistara Ruperta Bindenšū vadībā. 1680. g. 5. maijā viņš virs barokālā galeriju torņa uzstāda torņa bumbu un gaili, bet 1683. gadā atjauno altārtelpas velves.
1679.–1783. g. – cietums un nespējnieku patversme Jāņa sētā 5.
1682.–1683. g. – Johans Pauls Maukišs (Maukisch) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1686.–1696. g. – sienu un velvju krāsošanas un apgleznošanas darbus Sv. Jāņa baznīcā veic Līneburgas gleznotājs Kords Meijers. Kā liecina baznīcas tiesas 1691. g. 16. janv. sēdes protokols, baznīcas atjaunošana ir pilnībā pabeigta, bet 1702. g. 24. sept. tiesai iesniegtais rēķins apstiprina, ka K. Meijers ir turpinājis strādāt līdz 1696. g., par 1691. g. gleznoto deviņu gleznu ciklu “Kristus ciešanu ceļš” saņemot 11 valstsdālderus.
1687. g. 13. decembris – baznīcas tiesas sēdē uzaicinātais ērģeļbūvētājs J. Frīze ziņo, ka jaunās ērģeles vēl nav pabeigtas, bet to būvētājs Martins Zīverss (Sievers) jau ir miris. Atraitnei par vīra darbu izmaksā 366 valstsdālderus.
1689. g. 4. februāris – Johanu Albrehtu Šopu (Johann Albrecht Schoop) apstiprina par Jāņa baznīcas ērģelnieku ar gada algu 100 valstsdālderi (līdz 1694. g.).
1689. g. 8. februāris – Hanss Holmers pieņemts par priekšdziedātāju.
1691.–1697. g. – ērģeļbūvētājs Gabriels Brandīzijs laiku pa laikam lūdz piemaksāt par Sv. Jāņa baznīcas ērģeļu labošanu un skaņošanu, bet 1697. g. aprīlī viņu apsūdz par nesen būvēto ērģeļu bojāšanu. 14. maijā Doma baznīcas ērģelnieks E. Krīgs (Krieg) un ērģeļbūvētājs B. Šūmanis atsauksmē baznīcas tiesai raksta: “Viss instruments nu ir sabojāts un kļuvis sliktāks nekā bijis iepriekš; jālabo no jauna.” Tiesa tālāko labošanu uztic B. Šūmanim.
1692.–1706. g. – Johans Holmers – priekšdziedātājs Jāņa baznīcā.
1692. g. – speciālā grāmatā sāk reģistrēt kristāmos bērnus. Līdz šim laikam Jāņa draudzē nekāda uzskaite nav bijusi.
1693. g. – Gerhards Meijers Jāņa baznīcai izlej 252 kg smagu pulksteņzvanu.
1694. g. – pulksteņtaisītājs Ludvigs Martins izgatavo torņa pulksteni.
1695. g. – Rīgas latviešu mūrniekmeistars Harmens Fogels–Kaija atjauno pastorāta ēku pēc 1677. g. ugunsgrēka postījumiem.
1698. g. jūlijs – Sv. Jāņa baznīcā 112. kapa vietā tiek apglabāts būvmeistars R. Bindenšū.
1699. g. 15. jūlijs – Albrehta Brūnsa rēķinā par dažādiem remontdarbiem Jāņa baznīcā pirmoreiz pieminēta pastorāta ēka Jāņa ielā 7.
1701.–1706. g. – Viļums Šeltings – priekšdziedātājs Jāņa baznīcā.
1709. g. oktobris – 1710. g. 4. jūlijs – krievu armija aplenc un ieņem Rīgu.
1710.–1711. g. – lielais mēris Latvijā, mirst Jāņa draudzes mācītāji A. Gildenštets un G. Ulrihs.
1710.–1724. g. 7. septembris – kara postījumu atjaunošana Sv. Jāņa baznīcā.
1717. g. – Krievijas cars Pēteris I un Katrīna I Lieldienās piedalās amatu gājienā uz dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā un atpakaļ uz amatu mājām.
1717.–1719. g. – Hieronims Viktors Bendlers (Hyeronimi Victor Bendler, Bendeler) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1719.–1743. g. – Johans Frīdrihs Kauls (Johann Friedrich Kaul) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1730. g. – melngalvji atjauno savu solu Sv. Jāņa baznīcā.
1733.–1753. g. – par mūrnieku pie Sv. Jāņa u.c. baznīcām Rīgā strādā no Štrālzundes atbraukušais J. H. Giterboks (Gutterbock). Viņš palīdz likvidēt ugunsgrēka sekas: 1747. g. izlabo piecpakāpju zelmini, bet 1753. g. – torni.
1739.–1748. g. – Georgs Vilhelms Plencners (Georg Wilhelm Plentzner) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1741. g. 9. decembris – Krafta namā uz Mārstaļu ielas aizdegas un eksplodē piecas pulvera mucas; ugunsgrēks skar arī Jāņa baznīcu, visvairāk izdeg altārtelpa.
1747. g. – Joahims Heinrihs Plencners (Joachim Heinrich Plentzner) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1748. g. 20. augusts – Frīdrihs Augusts Hofmanis lūdz ērģelnieka vietu Jāņa baznīcā.
1753. g. – uzceļ jaunu pastorāta ēku, ko nojauc 1930. gadā.
1754. g. – pārplīst 106 kg smagais torņa zvans; H. Bīrmans to pārlej un atkal dāvina Sv. Jāņa baznīcai.
1758. g. 28. janvāris – baznīcas vadība pieņem lēmumu novākt pretī kancelei esošās zvejnieku jeb Nariņu luktas un novietot tās mazāk redzamā vietā; 1759. gadā tās novieto virs DA sienas sānu durvīm.
1761. g. – lielu pārbūvju un atjaunošanas darbu gads baznīcā (jauna grīda, soli, ērģeles, divi ērģeļu balkoni, divi sānu balkoni). Velvēs atkal iekarina trīs 1710. g. aplenkumā pazudušos un tagad atrastos kroņlukturus. Ģildes eltermanis B. T. Huikelhovens baznīcai dāvina ceturto kroņlukturi altārtelpai.
1762.–1798. g. – Johans Gotlībs Litāns (Johann Gottlieb Lithan) – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1764. g. 22. maijs – no jauna uzceltā torņa galā uzliek tradicionālo gaili un bumbu, tajā ievietojot mācītāja K. Rāvensberga piemiņas rakstu “Urkundi”.
1767.–1769. g. – jauns baroka formās darināts altāris (iesvēta 1769. g. 3. maijā, autori: galdnieks K. G. Apelbaums, kokgriezējs J. E. Meiers un gleznotājs A. V. Štilings).
1769. g. – abās pusēs lielajam logam aiz altāra papildus ierīko divus apaļus logus.
1773. g. 7. maijs – Jāņa draudzei iesvēta jaunus kapus, vēlākos Rīgas Lielos kapus.
1794.–1828. g. – Nikolaja vārdā nosauktā nespējnieku patversme Jāņa sētā 5.
1812.–1815. g. – Sv. Jāņa baznīcu krievu kara iestādes izmanto par labības noliktavu. Draudze baznīcu atgūst 1815. g. 27. aprīlī.
1816.–1817. g. – baznīcas atjaunošana būvmeistara J. D. Gotfrīda (Gottfriedt) vadībā. Uzstāda jaunas ērģeles un uzceļ divas piebūves altārtelpas galā. Baznīcu iesvēta 1817. g. 4. februārī.
1828.–1892. g. – Rīgas policijas kazarmas Jāņa sētā 5. Bīskapa sētu pārdēvē par Policijas kazarmju sētu (1828–1902).
1840.–1845. g. – hernhūtietis D. Balodis no Madlienas Sv. Jāņa baznīcā fabriku strādniekiem sludina brāļu draudžu idejas, līdz mācītājs J. Treijs to aizliedz.
1849. g. 15. oktobris – iesvēta pēc arhitekta J. D. Felsko meta būvēto jauno torni ar piramīdu un rozi galā, vēlāk iebūvējot arī pulksteni.
1852. g. – paplašina un nostiprina ar jaunām kolonnām ērģeļu balkonu.
1852. g. – no Jāņa draudzes atdalās Mārtiņa draudze.
1854. g. 26. septembris – iesvēta ērģeļbūvētāja A. Martina būvētās divu manuāļu ērģeles ar mehānisko traktūru un 20 reģistriem.
1876. g. – Jāņa draudze tiek sadalīta divās biktskopās, katra ar savu virsmācītāju.
1877.–1924. g. – Pēteris Kļaviņš – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1880. g. – J. K. Švenna lietuvē izlej 129 un 731 kg smagus zvanus.
1883. g. – A. Štilinga glezna altāra predellā tiek nomainīta ar J. S. Birnbauma pēc Leonardo da Vinči gleznas “Svētais vakarēdiens” reprodukcijas darināto kopiju.
1887. g. – no Jāņa draudzes atdalās Pāvila draudze.
1889.–1890. g. – baznīcas iekštelpu remonts būvuzņēmēja L. Neiburga vadībā (jauni soli, viena plata viduseja, koka panelis altārtelpā, vitrāžas, gāzes apgaismojums).
1891. g. – no Jāņa draudzes atdalās Lutera draudze.
1894.–1929. g. – E. Nemme – ērģelnieks Jāņa baznīcā.
1900.–1948. g. – Jānis Meirāns – I Jāņa draudzes virsmācītājs.
1902. g. – Policijas kazarmju sēta tiek pārdēvēta par Jāņa sētu.
1906. g. – pirmos arheoloģiskos izrakumus Sv. Jāņa baznīcā veic baltvācu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis, meklējot R. Bindenšū kapa vietu.
1909.–1910. g. – baznīcas iekštelpu remonts V. Neimaņa vadībā (noņem sānu balkonu pie ZA sienas, altārtelpā atklāj veco ķieģeļu mūri, ievelk elektrību (1910. g. 15. janv.) un centrālapkuri).
1912. g. – nelielu, tagad sakristejā redzamu altārgleznu “Krustā sistais” baznīcai dāvina gleznotājs J. Rozentāls.
1913.–1914. g. – pēc arhitekta T. Osten–Zakena projekta par divstāvu celtni pārbūvē ēku Jāņa sētā 7 (kopš 1604. g. pieder Jāņa draudzei), apakšstāvā ierādot telpas baznīcas administrācijai, bet 2. stāvā izveidojot plašu konfirmandu zāli.
1915. g. – uz Krieviju evakuē visus četrus Sv. Jāņa baznīcas un divus Jāņa draudzes kapsētu zvanus.
1918. g. 18. novembris – Latvijas Tautas padome oficiāli proklamē Latvijas valstisko neatkarību.
1918.–1933. g. – A. Ģīmis – II Jāņa draudzes virsmācītājs.
1922. g. 16. jūlijs – Sv. Jāņa baznīcā sākas pirmā LELB bīskapa K. Irbes konsekrācijas dievkalpojums, kam seko gājiens un dievkalpojuma turpinājums Sv. Jēkaba baznīcā.
1924. g. 28. septembris – iesvēta jaunu J. K. Švenna lietuvē lietu zvanu (724 kg), kas kalpo vēl mūsdienās.
1924.–1926. g. – Sv. Jāņa baznīcas fasādes remonts arhitekta LU prof. Eižena Laubes (1880 – 1967) vadībā: jauns jumts altārtelpai, jauns portāls (1925) un jauna Jāņa Kristītāja skulptūra (1926).
1925. g. – miris Jāņa draudzes priekšnieks konsuls P. Danenbergs.
1925. g. 18. oktobris – darbību sāk jaunatnes pulciņš, tā literārā sekcija reizi mēnesī izdod žurnālu “Gaisma” (1926–1934).
1927.–1928. g. – E. Laubes vadībā turpinās baznīcas fasādes remonts no pagalma puses.
1930. g. 19. marts – Pieminekļu valdes sēdē valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā tiek iekļauta Sv. Jāņa baznīca un visas ēkas uz Jāņa draudzes gruntsgabala.
1930.–1932. g. – lieli pārbūves darbi pēc prof. E. Laubes projekta ap baznīcas altārdaļu: noārda veco pastorāta ēku, 1930. g. 26. oktobrī iesvēta pamatakmeni jaunajai ēkai, bet 1931. g. 6. decembrī – jauno ēku; 1932. g. nojauc abas piebūves altārtelpas galā.
1932. g. 2. oktobris – svinīgs dievkalpojums 350 gadu atcerei kopš pirmā dievkalpojuma latviešu valodā Sv. Jāņa baznīcā.
1933.–1936. g. – uzceļ E. Laubes projektēto dzelzs žogu Jāņa ielā 7.
1933. g. 5. decembris – no Sv. Jāņa baznīcas pēdējā gaitā izvada II draudzes virsmācītāju A. Ģīmi.
1934. g. 3. aprīlis – no Sv. Jāņa baznīcas pēdējā gaitā izvada pirmo LELB bīskapu K. Irbi.
1935.–1960. g. – brīvmākslinieks Rihards Kohs – Jāņa draudzes ērģelnieks.
1937. g. 28. novembris – iesvēta jaunās VEF ražotās elektriskās ērģeles “Hammond”.
1938. g. – Jāņa sēta iegūst savu tagadējo izskatu, jo noārda vairākas ēkas, t.sk. ēku Nr. 6, kurā kopš 1582. g. atradās Jāņa draudzes skola.
1939. g. – baznīcas iekštelpu remonts E. Laubes vadībā, kura laikā (18. jūnijs – 24. septembris) tiek veikti krāsošanas darbi un noārdīts palikušais sānu balkons.
1940. g. 17. jūnijs – padomju okupācijas sākums Latvijā.
1941. g. 22. jūnijs – sākas Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai.
1943.–1944. g. – J. Matulis – adjunkts Sv. Jāņa baznīcā.
1944. g. 13. oktobris – ieņemot Rīgu, ar tiešu artilērijas uguni tiek sabojāts Sv. Jāņa baznīcas jumts apm. 750 m2 platībā; to sāk labot tikai nākošā gada pavasarī.
1945.–1967. g. – A. R. Kauliņš – Jāņa draudzes virsmācītājs.
1946.–1948. g. – G. Tūrs – Jāņa draudzes virsmācītājs.
1949. g. – I un II Jāņa draudze tiek apvienota vienā draudzē.
1954. g. 19. maijs – mirst ilggadējais Jāņa draudzes priekšnieks (1925–1954) un Baznīcas Virsvaldes loceklis Krišjānis Šlosbergs (1879–1954).
1954.–1966. g. – Jūlijs Ābols – Jāņa draudzes priekšnieks.
1957.–1959. g. – pilsētas nocietinājumu mūra izpēte un restaurācija Jāņa sētā arhitekta E. Slavieša vadībā.
1959. g. 9. maijs – 1989. g. 26. marts – Doma draudze ir izraidīta no sava dievnama, dievkalpojumi notiek Sv. Jāņa baznīcā.
1959.–1986. g. – Sv. Jāņa baznīca – LELB arhibīskapa katedrāle.
1960.–1985. g. – Tusnelda Jirgensone un Indulis Kalniņš – Jāņa draudzes ērģelnieki.
1961. g. decembris – Jāņa draudzes padome saņem namu pārvaldes paziņojumu atbrīvot sakristeju un kancelejas telpas, jo tās piešķirtas bērnu istabas paplašināšanai. Pēc augstāku varas iestāžu iejaukšanās lēmums tiek atcelts. 1962.–1985. g. – sakarā ar daudzu ārvalstu delegāciju vizītēm Latvijā Sv. Jāņa baznīcā viesojas un sprediķo ievērojami teologi, t.sk. PLF ģenerālsekretāri Dr. A. Apels (1966), Dr. M. Juva (1972) un Dr. K. Maus (1982).
1962.–1964. g. – arhitekte T. Vītola un arheologs R. Malvess veic uzmērīšanas un fotofiksācijas darbus Jāņa sētā, rūpīgi izpētot namu Jāņa ielā 7 un pagrabus zem Sv. Jāņa baznīcas.
1965. g. augusts – smaga slimība piemeklē Jāņa draudzes mācītāju prāv. A. Kauliņu, draudzes vadību pārņem Doma draudzes mācītājs J. Liepiņš.
1966.–1972. g. – Aleksandrs Biše – Jāņa draudzes priekšnieks.
1967. g. 2. oktobris – prāvesta A. Kauliņa nāves diena; 5. oktobrī viņu no Sv. Jāņa baznīcas izvada uz Meža kapiem.
1968. g. 3. augusts – Rīgas lauku iecirkņa sinodē par iecirkņa prāvestu ievēl Doma, Jāņa un Piņķu draudzes mācītāju Jāni Liepiņu.
1968.–1970. g. – arhitekte R. Zandberga izpēta namu pagrabus Jāņa ielā un rekonstruē bīskapa Alberta pirmās Rīgas pils plānu.
1969. g. 14. septembris – jaunā LELB arhibīskapa Jāņa Matuļa konsekrācijas dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā.
1969.–1987. g. – Teoloģijas semināra darbība Sv. Jāņa baznīcā agrākajās mācītāja A. Mituļa pieņemšanas telpās.
1972. g. 8. oktobris – 1994. g. 2. februāris – Edvīns Juzups – Jāņa draudzes priekšnieks, aktīvs arhibīskapa J. Matuļa vīru kora dalībnieks.
1973. g. 24. marts – no Sv. Jāņa baznīcas pēdējā gaitā izvada bijušo Jāņa draudzes virsmācītāju, arhibīskapu G. Tūru (24.05.1880. – 16.03.1973.).
1973. g. 23. augusts – arhibīskaps J. Matulis Sv. Jāņa baznīcā pirmoreiz Latvijas vēsturē palīgmācītāja pakāpē ordinē sievietes, Teoloģijas semināra studentes V. Bitēnu, B. Stroži un H. Valpēteri, vēlāk arī A. Domburi (1976), I. Kalēju, M. Vainovsku (1981) un V. Krūmāju (1985).
1976. g. 23. aprīlis – Sv. Jāņa baznīcā notiek LELB 12. Sinode.
1976.–1977. g. – Sv. Jāņa baznīcai tiek uzlikts jauns kārniņu jumts.
1980. g. 11. maijs – Rīgas Pētera–Pāvila igauņu ev.-lut. draudzes dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā vada Igaunijas ev.-lut. Baznīcas arhibīskaps E. Harks un draudzes mācītājs, Teoloģijas semināra prof. E. Jundzis (1940–1944, 1955–1986). Pēc Otrā pasaules kara draudzei atņem dievnamu, tādēļ tā līdz pat mūsdienām reizi mēnesī pulcējas Sv. Jāņa baznīcas sakristejā (māc. V. Johansons).
1982. g. 26. septembris – pateicības dievkalpojums, atzīmējot 400 gadu jubileju, kopš dievkalpojumi Sv. Jāņa baznīcā notiek latviešu valodā. 1984. g. 25. februāris – Sv. Jāņa baznīcā notiek LELB 13. Sinode.
1985. g. 31. maijs – 1997. g. 26. janvāris – Astra Biteniece – Jāņa draudzes ērģelniece.
1985. g. 27. augusts – no Sv. Jāņa baznīcas pēdējā gaitā izvada arhibīskapu J. Matuli.
1986. g. 25. februāris – Sv. Jāņa baznīcā notiek LELB Konsistorijas paplašināta sēde ar prāvestu piedalīšanos, kurā izvirza kandidātus arhibīskapa amatam.
1986. g. 15. aprīlis – LELB ārkārtas Sinode Sv. Jāņa baznīcā. Par jauno arhibīskapu ievēl Rīgas Sv. Trīsvienības un Dalbes draudzes mācītāju Ē. Mesteru.
1989. g. 26. marts – pirmais dievkalpojums Doma draudzei savā dievnamā pēc 30 gadu pārtraukuma.
1989. g. rudens – nodarbības sāk Jāņa draudzes svētdienas skola.
1990. g. 1. aprīlis – 1995. g. 22. janvāris – prāvesta J. Liepiņa rīcībā, kalpot Jāņa un Doma draudzēs, LELB Konsistorija komandē Teoloģijas semināra studentu, vēlāk palīgmācītāju G. Dišleru (ordinēts 1990. g. 7. augustā).
1993. g. 29. septembris – draudzes padome noslēdz līgumu par pastorāta ēkas Jāņa ielā 7 restaurāciju un telpu īri.
1993. g. 7. oktobris – ievēlē draudzes padomi, draudzes priekšnieks – E. Juzups.
1994. g. 2. februāris – draudzes padomes sēde, kurā E. Juzups veselības stāvokļa dēļ atkāpjas no amata. Par draudzes priekšnieku ievēlē H. Baronu, par vietnieku – J. Zīrupu.
1994. g. 2. februāris – 1997. g. 1. februāris – H. Barons – Jāņa draudzes priekšnieks. Viņa vadībā tiek uzsākts draudzes telpu un baznīcas remonts: nomainīta elektriskā instalācija (1994. g. aprīlis – septembris), nomontētas A. Martina būvētās mehāniskās ērģeles un to vietā uzstādītas no Udevallas baznīcas atvestās elektropneimatiskās ērģeles (1994. g. jūnijs – decembris), uzlikts jauns dakstiņu jumts altārtelpai (1995. g. maijs – oktobris) un izremontēta tās iekšpuse, restaurējot arī altāri (1996. g. februāris – septembris).
1995. g. 11. janvāris – ērģeļbūvētājs un ērģelnieks T. Deksnis LMA karoga iesvētīšanas dievkalpojumā izmēģina jaunās ērģeles, pēc tam tās turpina restaurēt, dievkalpojumos izmantojot “Hammond” ērģeles.
1995. g. 26. februāris – pirmoreiz dievkalpojumu prāvestam J. Liepiņam palīdz vadīt LU teoloģijas students, vēlāk Jāņa draudzes mācītājs I. Dauksts.
1995. g. 28. februāris – draudzes padome noslēdz līgumu par draudzes nama Jāņa sētā 7 izīrēšanu SIA mākslas galerijai Daugava līdz 2000. gada martam.
1996. g. 21. janvāris – dievkalpojumos sāk izmantot 1994. g. vasarā zviedru speciālistu uzstādītās elektropneimatiskās ērģeles.
1996. g. 21. februāris – nomontētās A. Martina ērģeles (bez prospekta) pārved uz Cesvaines baznīcu.
1996. g. 15. septembris – pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā pēc altārtelpas remonta.
1996. g. 30. novembris – draudzes kora pirmais koncerts Sv. Jāņa baznīcā
1997. g. 26. janvāris – dievkalpojumos sāk kalpot draudzes ērģelniece I. Reine.
1997. g. 1. februāris – draudzes pilnsapulce un jaunas draudzes padomes vēlēšanas. Par draudzes priekšnieku ievēl A. Blūmu, par vietnieku – J. Zariņu.
1997.–1999. g. – Rundāles pils muzeja gleznu restauratores restaurē ērģeļu balkona pildiņos novietoto K. Meijera deviņu gleznu ciklu “Kristus ciešanu ceļš” (1691), vienlaikus veicot gleznu zinātnisko izpēti.
1997. g. 20. aprīlis – arhibīskaps J. Vanags amatā ieved Jāņa draudzes padomi.
1997. g. 27. aprīlis – pēc 25 gadu pārtraukuma sāk skanēt Sv. Jāņa baznīcas torņa zvans.
1997.–1998. g. – Sv. Jāņa baznīcas draudzes telpas remonts, vispirms atjaunojot iekštelpu (1997. g. jūnijs – novembris), bet 1998. g. (25. jūnijs – 1. oktobris) uzliekot jaunu kārniņu jumtu.
1997. g. 29. novembris – pateicības koncerts Teici to Kungu! dievnama atvēršanai pēc pilnībā pabeigta baznīcas iekštelpu remonta.
1998. g. 23. aprīlis – pēdējā gaitā izvada ilggadējo draudzes priekšnieku E. Juzupu.
1998. g. 25. jūnijs – 1. oktobris – jumta kārniņu nomaiņa draudzes telpai, izmaksa – apm. Ls 23 000.
1999.–2000. g. – baznīcas torņa remonts.
2000. g. 18. marts – ievēl jaunu draudzes padomi: priekšn. A. Blūms.
2000. g. 6. decembris – sākas regulāri vakara dievkalpojumi trešdienās.
2001. g. 15. aprīlis – pirmo reizi torņa zvanu iedarbina ar elektrisko slēdzi no altārtelpas.
2001. g. marts – septembris – tiek pārbūvēts ieejas mezgls uz draudzes namu, izremontēts nama 1. un 2. stāvs, nokrāsota fasāde.
2001. g. 30. septembris – iesvēta draudzes namu Jāņa sētā.
2013. g. – ievēlē jaunu draudzes padomi, draudzes priekšnieks Gatis Blunavs. Sākas intensīvi baznīcas iekštelpas un ārtelpu restaurācijas darbi.
2016. g. – ievēlē jaunu draudzes padomi, draudzes priekšnieks Gatis Blunavs. Restaurācijas projekts saņem Latvijas būvniecības gada balvu Labākā pasūtītāja kategorijā. Turpinās daudzi vides un skulptūru restaurācijas projekti, kā arī tiek veikti remontdarbi, pirmo reizi uzstādīta ugunsgrēka signalizācija.